Cik atvaļinājuma dienu jādod darbiniekam?

Uz ko tas attiecas

Likumā noteiktais ikgadējais atvaļinājums pienākas visiem, kas pie jums strādā uz darba līguma pamata · uz noteiktu vai nenoteiktu laiku, nepilnā, nevienmērīgā vai summētā darba laikā. Visi saņem tās pašas četras kalendāra nedēļas, un nepilna slodze atvaļinājuma ilgumu nesamazina. Darbiniekiem līdz 18 gadu vecumam pienākas vairāk · viens mēnesis. Pagaidu darba aģentūras darbiniekiem atvaļinājumu nodrošina aģentūra kā viņu darba devējs, nevis jūs kā darbaspēka izmantotājs.

Atvaļinājums nav jādod īsteni pašnodarbinātajiem un cilvēkiem uz civiltiesiska līguma pamata (piemēram, uzņēmuma līguma par konkrētu darbu) · viņi nav darbinieki Darba likuma izpratnē. Bet ja cilvēks faktiski strādā kā darbinieks, attiecības var atzīt par darba tiesiskajām, tāpēc neizmantojiet uzņēmuma līgumus, lai izvairītos no atvaļinājuma.

Cik dienu jādod

Papildatvaļinājumu skaita darba dienās un piešķir papildus četrām kalendāra nedēļām. Atvaļinājums Latvijā neaug līdz ar darba stāžu, vecumu vai izglītību · papildu dienas ir saistītas ar bērniem un darba risku, nevis nostrādāto laiku.

Nepilna slodze un daļējs gads

Nepilnas slodzes darbinieks ņem tās pašas četras kalendāra nedēļas · proporcija parādās samaksā, ne ilgumā. Cilvēks, kas strādā divas dienas nedēļā, joprojām ņem četras nedēļas, bet jūs maksājat par astoņām darba dienām kopā. Atvaļinājums uzkrājas pret katra darbinieka darba gadu (sākas darba attiecību gadadienā), ne kalendāra gadu; pirmajā gadā pilnu atvaļinājumu var pieprasīt pēc sešiem mēnešiem bez pārtraukuma.

Robežas

• Četras nedēļas ir minimums, ne griesti · vairāk drīkst dot darba līgumā vai koplīgumā, un daudzi darba devēji pievieno dienas par stāžu vai kā labumu.
• Sadalīt drīkst pēc vienošanās, bet vienai kārtējā gadā izmantotai daļai jābūt vismaz divas nepārtrauktas kalendāra nedēļas garai.
• Pārcelšana uz nākamo gadu ir izņēmums, ne likums: tikai izņēmuma gadījumos, tikai ar darbinieka rakstveida piekrišanu, tikai daļai atvaļinājuma · atvaļinājumu nedrīkst uzkrāt gadu no gada.
• Atvaļinājumu nekad nedrīkst pārcelt darbiniekiem līdz 18 gadu vecumam, grūtniecēm, sievietēm gada laikā pēc dzemdībām un sievietēm, kas baro bērnu ar krūti.
• Naudā atvaļinājumu neizmaksā · atlīdzība ir atļauta tikai, beidzoties darba attiecībām, kad jāatlīdzina visas neizmantotās dienas.

Svētku dienas

Latvijā ir 15 ik gadu atkārtojošās svētku dienas bez reģionālām atšķirībām. Svētku diena, kas iekrīt ieplānotā atvaļinājumā, atvaļinājuma dienu nepatērē · atvaļinājums pagarinās par šo dienu. Ja 4. maijs, 18. novembris vai Dziesmu un deju svētku noslēguma diena iekrīt sestdienā vai svētdienā, nākamā darba diena kļūst par brīvdienu.

Ko saka likums

Noteikumi ir Darba likumā, galvenokārt 149.-156. pantā, ar samaksas kārtību 75. pantā, un svētku dienu kalendārs likumā Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām.

149. pants · tiesības uz atvaļinājumu

Katram darbiniekam ir tiesības uz ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu, kas nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas. Tā kā vienība ir kalendāra nedēļas, brīvdienas atvaļinājuma iekšienē ieskaita 28 dienās, bet svētku dienas nekad · tās atvaļinājumu pagarina. Darbinieki līdz 18 gadu vecumam saņem vienu mēnesi. 149. pants nosaka arī sadalīšanas kārtību: atvaļinājumu var piešķirt pa daļām pēc vienošanās, bet vienai kārtējā gadā izmantotai daļai jābūt vismaz divas nepārtrauktas kalendāra nedēļas garai. Pārcelšana ir izņēmums: ja pilna atvaļinājuma piešķiršana kārtējā gadā var nelabvēlīgi ietekmēt parasto darba gaitu, daļu atvaļinājuma (nekad divu nedēļu pamatdaļu) drīkst pārcelt uz nākamo gadu tikai ar darbinieka rakstveida piekrišanu, un pārcelto daļu pievieno nākamā gada atvaļinājumam. Pārcelšana ir tieši aizliegta personām līdz 18 gadu vecumam, grūtniecēm, sievietēm gadu pēc dzemdībām un sievietēm, kas baro bērnu ar krūti · pēdējām visu barošanas laiku, bet ne ilgāk kā līdz bērna divu gadu vecumam. Atvaļinājumu aizliegts aizstāt ar naudu, izņemot gadījumu, kad darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas · tad gala norēķinā jāatlīdzina visas neizmantotās atvaļinājuma dienas.

150. pants · piešķiršana un plānošana

Atvaļinājumu katru gadu piešķir laikā, par kuru vienojas darba devējs un darbinieks, vai saskaņā ar atvaļinājumu grafiku (atvaļinājumu grafiks), ko darba devējs sagatavo pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem; grafiks un tā izmaiņas jādara zināmas visiem darbiniekiem. Pirmajā darba gadā darbinieks, kas nostrādājis vismaz sešus mēnešus bez pārtraukuma, ir tiesīgs pieprasīt pilnu ikgadējo atvaļinājumu · jaunam darbiniekam nav jāgaida vesels gads. Darbinieki līdz 18 gadu vecumam un darbinieki, kuriem ir bērns līdz trīs gadu vecumam vai bērns ar invaliditāti, atvaļinājumu var pieprasīt vasarā vai citā sev ērtā laikā.

151. pants · papildatvaļinājums

Papildus ikgadējam atvaļinājumam jādod trīs darba dienas darbiniekiem, kuriem ir trīs vai vairāk bērnu līdz 16 gadu vecumam vai bērns ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam, un ne mazāk kā viena darba diena darbiniekiem, kuriem ir viens vai divi bērni līdz 14 gadu vecumam. Darbinieki, kuru darbs saistīts ar īpašu risku, saņem ne mazāk kā trīs darba dienas, pamatojoties uz darba vietas riska novērtējumu. Koplīgums vai darba līgums var noteikt papildu atvaļinājumu. Papildatvaļinājumu parasti izmanto pirms nākamā darba gada ikgadējā atvaļinājuma · tas nav domāts uzkrāšanai.

152. pants un darba gads

Atvaļinājums tiek nopelnīts pret darbinieka individuālo darba gadu (kas sākas darba attiecību sākuma gadadienā), un likums nosaka, kuri laikposmi ieskaitāmi tajā · faktiski nostrādātais laiks un noteikti attaisnoti prombūtnes gadījumi. Uzskaitiet katra cilvēka atvaļinājuma gadu no viņa darba sākuma datuma, ne no 1. janvāra.

75. pants · atvaļinājuma samaksa

Atvaļinājuma laiks tiek apmaksāts pēc darbinieka vidējās izpeļņas (vidējā izpeļņa). Vidējo dienas vai stundas izpeļņu aprēķina no darbinieka darba samaksas iepriekšējo sešu kalendāra mēnešu laikā (ar likumā noteiktām atkāpēm īsākam darba stāžam), un izmaksā vidējo dienas vai stundas izpeļņu, reizinātu ar atvaļinājumā ietilpstošo darba dienu vai stundu skaitu. Tāpēc nepilnas slodzes darbinieka četras nedēļas izmaksā mazāk nekā pilnas slodzes darbinieka: atvaļinājuma ilgums ir vienāds, bet apmaksātās dienas seko cilvēka faktiskajam grafikam. Atvaļinājuma samaksu parasti izmaksā pirms atvaļinājuma sākuma (darbinieks var vienoties citādi).

Darba attiecību izbeigšana

Beidzoties darba attiecībām, neizmantotais ikgadējais atvaļinājums (tostarp likumīgi pārceltais atvaļinājums un neizmantotais papildatvaļinājums, ciktāl tas uzkrāts) jāizmaksā gala norēķinā pēc tās pašas vidējās izpeļņas metodes. Tā kā atvaļinājumu darba attiecību laikā naudā izmaksāt nedrīkst, darbinieks ar vairāku gadu neizmantotu atvaļinājumu var kļūt par dārgu atlaišanu · vēl viens iemesls, kāpēc likums sagaida, ka atvaļinājumu tiešām izmanto katru gadu.

Svētku dienu kalendārs

Likums Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām uzskaita 15 ik gadu atkārtojošās svētku dienas visā valstī, bez reģionāliem variantiem: 1. janvāri, Lielo Piektdienu, Lieldienas un Otrās Lieldienas, 1. maiju, 4. maiju, Mātes dienu, Vasarsvētkus, 23. un 24. jūniju, 18. novembri, 24.-26. decembri un 31. decembri, kā arī Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma dienu tajos gados, kad svētki notiek. Daļa no tām (Mātes diena, Vasarsvētki, Lieldienas) vienmēr iekrīt svētdienā, tāpēc parastā piecu darba dienu nedēļā papildu brīvdienu nepievieno. Likums arī nosaka, ka gadījumā, kad 4. maijs, 18. novembris vai Dziesmu un deju svētku noslēguma diena iekrīt sestdienā vai svētdienā, nākamā darba diena ir brīvdiena. Spēkā esošais teksts ir pieejams likumi.lv.

Biežāk uzdotie jautājumi

Avoti

• Darba likums · likumi.lv, oficiālais konsolidētais teksts
• Darba likums · oficiālais tulkojums angļu valodā, likumi.lv
• Ikgadējais apmaksātais atvaļinājums · Valsts darba inspekcija
• Vidējā izpeļņa · Valsts darba inspekcija (75. pants)
• Darba likuma 149. panta izvilkums · Labklājības ministrija
• Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām · likumi.lv (svētku dienu likums)